Krustā sišana. Kazaņas Dievmātes ikona ar priekšstāvošajiem svētajiem. Pareizticīgo krusts

Lielu kakla krustu, kas pēc formas atgādina enkuru (senākais krusta tēls, cerības un pestīšanas simbols), rotā Kristus, Dievmātes un svēto ikonas — to svēto, kas kļuvuši slaveni ar cīņu pret nešķīsto spēku, burvjiem, citticībniekiem un jebkuru ļaunumu vispār.

Priekšpusē blakus krustā sistajam Pestītājam stāv svētie mocekļi Kipriāns un Justīna. Kungs dāvāja svētajiem žēlastību palīdzēt cilvēkiem cīņā ar velnu.

Līdzās krustā sistā Kristus izstieptajām rokām stāv svētie erceņģeļi Mihaels (pa kreisi) un Uriēls, kuriem dota vara palīdzēt cilvēkiem cīņā ar ļaunuma gariem. Viņi stiprina mūsos svēto ticību, apgaismo prātu ar Evaņģēlija gaismu. Erceņģelis Mihaels attēlots ar zobenu rokā. Viņš ir eņģeļu karaspēka vadonis, kas nogāza no Debesīm pret Dievu sacēlušos Rīta zvaigzni. Erceņģelim Uriēlam rokā ir uguns. Viņš nes pasaulē Dieva gaismu un valda pār debesu spīdekļiem.

Virs krustā sišanas attēlots nerokām darinātais Pestītāja tēls.

Krusta pakājē iemūžināts visslavenākais karotājs-pūķa uzvarētājs — lielmoceklis Georgs Uzvarētājs. Vēl viens karotājs-pūķa uzvarētājs attēlots krusta otrā pusē.

Tas ir lielmoceklis Teodors Stratilats. Apbruņojies ar zobenu un lūgšanu, viņš uzvarēja pūķi, kas aprija cilvēkus un lopus viņa dzimtās pilsētas Euhaitas apkaimē. Ar paceltu zobenu lielmoceklis Teodors attēlots pa labi no Kazaņas Dievmātes ikonas.

Kazaņas ikona ir krusta otrās puses centrālais tēls. Pa kreisi no Kazaņas ikonas — lielmocekļa Nikitas tēls, ko sauc par «velnu dzinēju», augšpusē — aizstāvja, svētā kņaza Aleksandra Ņevska attēls. Krusta apakšdaļu aizņem viņa svēto senču, kņazu-ciešanu nesēju Borisa un Gļeba ikonas.