Jūras krusts. Krustā sišana. Sargeņģelis. Pareizticīgo krusts

Kakla pareizticīgo krusts darināts, izmantojot senās Baznīcas tradīcijas. Tāpēc enkura simbolu mēs redzam daudzu seno vīriešu krustu formā. Tieši šādā formā darināts Jūras krusts, kas kopā ar kustīgo galotni-cilpiņu atgādina enkuru.

Tas ir kanonisks krusts ar Jēzus Kristus krustā sišanu priekšpusē. Blakus uzrakstīts «NIKA», bet līdzās krustam Kungam priekšā stāv Dievmāte un ap. Jānis Teologs.

Virs krustā sišanas augšgalā attēlots Vissvētās Trīsvienības tēls, apakšā — apustulis Andrejs Pirmais aicinātais, kas sludināja Kristu skitiem un slāviem. Abās pusēs no krustā sišanas izvietoti krievu svēto, flotes un jūrasbraucēju aizbildņu, tēli: sv. Mitrofans no Voroņežas un sv. Arsēnijs Konevskis. Sv. Mitrofans no Voroņežas kļuva slavens kā gudrs gans.

Jūras krusta otrā puse visa veltīta jūrasbraucēju pasargāšanai un glābšanai. Centrā — svētā Sargeņģeļa ikona ar krustu un zobenu. Viņa varenā figūra lidinās virs viļņiem. Pie viņa kājām — buriniekus, kas šķiet mazi un trausli. Tas ir Sargeņģeļa, cilvēku dvēseļu sarga tēls — gan jūrā, gan dzīves kaislību un kārdinājumu vētrā.

Blakus eņģelim divas Jēzus Kristus brīnumu ikonas. Pa kreisi — «staigāšana pa ūdeņiem». Apustuļi naktī kuģoja pa jūru un pēkšņi ieraudzīja Kungu, kas nāca pie viņiem pa ūdeni. Apustulis Pēteris izkāpa no laivas un arī gāja pa ūdeni, bet pēkšņi nobijās un sāka grimt. «Jēzus tūdaļ izstiepa roku, satvēra viņu un saka: mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?» (Mt 14:25–32).

Pa labi attēlots cits brīnums, kas arī vēsta par ticības glābjošo spēku un Dieva visvarenību. Kad Jēzus Kristus kuģoja laivā ar mācekļiem, jūrā sacēlās liela vētra. Mācekļi nobijās un sāka kliegt, ka viņi iet bojā. Un tad Kungs piecēlās un «apsauca vēju un sacīja jūrai: klusu, mierā! Un vējš norima, un iestājās liels klusums. Un Viņš tiem sacīja: kāpēc jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?» (Mk 4:37–41).

Varu pār jūras stihiju Dievs dāvā arī Saviem izredzētajiem svētajiem. Viens no tiem ir svētais Nikolajs Brīnumdarītājs, Miras bīskaps (3. gs.). Par apbrīnojamo, vēl dzīves laikā izpaudušos spēku, kas spēja savaldīt stihiju, tautā viņu sauc arī par «Jūras Nikolaju». Mīļotā svētā tēls vainago krusta otro pusi. Apakšā attēlots Nikolaja Brīnumdarītāja brīnums, kad viņš vētrā izglāba kuģi no nogrimšanas.